LATVIJAS REPUBLIKAS Konstitucionālās iekārtas atzišana (lojalitātes deklarācija)
LATVIJAS REPUBLIKAS
Konstitucionālās iekārtas atzišana (lojalitātes deklarācija)
Es, atzīstu Latvijas Republikas Satversmi (pamata konstitūciju)
Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 43, 01.07.1993.; Latvijas Republikas
Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 6, 31.03.1994.; Valdības
Vēstnesis, 141, 30.06.1922.; Diena, 81, 29.04.1993.
Īpaši es atzīstu un pasvītroju:
I nodaļa. Vispārējie noteikumi
2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības
89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo
Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.
91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka
tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
92. Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumigās intereses taisnīgā
tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta
saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam
ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta
palīdzību.
Valsts pārvaldes iekārtas likums
Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 94 (2669), 21.06.2002.; Latvijas
Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 14, 25.07.2002.
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:1) publiska persona — Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību
juridiskā persona un atvasinātas publiskas personas. Tās darbojas saskaņā
ar publisko tiesību principiem ;
(Publisko tiesību līgums
:1) sadarbības līgumu (61.pants);
2) administratīvo līgumu (X nodaļa);
3) deleģēšanas līgumu (V nodaļa);
4) līdzdarbības līgumu (VI nodaļa).
(2) Publisko tiesību līgumu slēdz rakstveidā, ievērojot Civillikuma
noteikumus un normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.)
2) atvasināta publiska persona — pašvaldība vai cita ar likumu vai uz
likuma pamata izveidota publiska persona. Tai ar likumu piešķirta sava
autonoma kompetence, kas ietver arī sava budžeta veidošanu un
apstiprināšanu. Tai var būt sava manta;
3) iestāde — institūcija, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar
normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finansu
līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls;
4) publiskas personas orgāns — institūcija vai amatpersona, kuras
kompetence un tiesības tieši paust publiskas personas tiesisko gribu ir
noteiktas attiecīgās publiskās personas juridiskajā pamataktā vai darbību
reglamentējošajā likumā;
5) tiešā pārvalde — Latvijas Republikas kā sākotnējās publiskās personas
iestādes un amatpersonas;
6) pastarpinātā pārvalde — atvasinātu publisku personu iestādes un
amatpersonas;7) pārvaldes lēmums — individuāls tiesību akts, kas vērsts uz tiesisku seku
nodibināšanu, grozīšanu, konstatēšanu vai izbeigšanu valsts pārvaldes jomā.
Pārvaldes lēmums regulē konkrētas publiski tiesiskas attiecības ar citu
iestādi vai amatpersonu (rīkojums u.c.) vai privātpersonu (it īpaši —
administratīvais akts). Iekšējs lēmums, kas dienesta vai darba attiecību
ietvaros vērsts uz pārvaldes lēmuma sagatavošanu, procesuālo virzību vai
citādu iestādes iekšējo darbību, nav pārvaldes lēmums;
8) amatpersona — fiziskā persona, kura vispārīgi vai konkrētajā gadījumā
ir pilnvarota pieņemt vai sagatavot pārvaldes lēmumu;
9) politiska amatpersona — amatpersona, kuru ievēlē vai ieceļ,
pamatojoties uz politiskiem kritērijiem;
10) pārvaldes amatpersona — amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis
vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties
uz profesionāliem kritērijiem;
11) privātpersona — fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai
šādu personu apvienība.
4.pants. Publiskas personas darbība
(1) Latvijas Republika kā sākotnējā publiskā persona valsts pārvaldes jomā
darbojas ar tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestāžu starpniecību: 12.pants.
Publisko tiesību līgums
(1) Lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkciju efektīvu izpildi, piekritīgā
iestāde likumā noteiktajā kārtībā slēdz šādus publisko tiesību līgumus valsts
pārvaldes jomā:1) sadarbības līgumu (61.pants);
2) administratīvo līgumu (X nodaļa);
3) deleģēšanas līgumu (V nodaļa);
4) līdzdarbības līgumu (VI nodaļa).
(2) Publisko tiesību līgumu slēdz rakstveidā, ievērojot Civillikuma
noteikumus un normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.
6.pants. Valsts pārvaldes vienotība
Valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā. Neviena iestāde vai
pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas.
10.pants. Valsts pārvaldes principi
(1) Valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas
normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas
pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.
(2) Valsts pārvalde savā darbībā ievēro cilvēktiesības.
89.pants. Privāto tiesību līgumu slēgšanas nosacījumi
Privāto tiesību līgumu slēdz, ievērojot, ka:
1) to slēdz bez jebkādas diskriminācijas;
2) līdzēji ir vienlīdzīgi;
3) līdzēju saistībām jābūt samērīgām;
4) publiskai personai nav tiesību patvaļīgi aizliegt vai apgrūtināt
cilvēktiesību izmantošanu;
5) publiska persona pati ir atbildīga par normatīvajos aktos noteikto funkciju
izpildi.ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija
Pieņemta un pasludināta ar Ģenerālās Asamblejas 1948. gada 10. decembra
217. A (III) rezolūciju
1. pants
Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi cieņā un tiesībās. Viņiem ir
dots saprāts un sirdsapziņa, un viņiem citam pret citu jāizturas brālības
garā.
2. pants
Katram cilvēkam pienākas visas tiesības un brīvības, kas pasludinātas
šajā deklarācijā, neatkarīgi no viņa rases, ādas krāsas, dzimuma,
valodas, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai
sociālās izcelsmes, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa. Turklāt
nav pieļaujamas nekādas atšķirības tās valsts vai teritorijas politiskā,
tiesiskā vai starptautiskā stāvokļa dēļ, pie kuras cilvēks pieder,
neatkarīgi no tā, vai šī teritorija ir neatkarīga, aizbildnībā, bez
pašpārvaldes vai kā citādi ierobežota savā suverenitātē.
6. pants
Katram cilvēkam, lai kur viņš atrastos, ir tiesības tikt atzītam par personu
likuma priekšā.
8. pants
Katram cilvēkam ir tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem
kompetentā valsts tiesā gadījumos, kad pārkāptas viņa pamattiesības, kas
noteiktas konstitūcijā vai likumā.
11. pants
1. Katram cilvēkam, kuram inkriminēts noziedzīgs nodarījums, ir tiesības
tikt uzskatītam par nevainīgu, kamēr viņa vaina saskaņā ar likumu nav
pierādīta atklātā tiesas procesā, kurā viņam tiek nodrošinātas visas iespējas
saņemt aizstāvību.2. Nevienu nedrīkst atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījumā tādas darbības
vai bezdarbības dēļ, kas saskaņā ar izdarīšanas brīdī spēkā bijušajiem
valsts likumiem vai starptautiskajām tiesībām nav ticis uzskatīts par
noziedzīgu nodarījumu. Tāpat nedrīkst piespriest bargāku sodu kā tas, kas
bijis jāpiemēro laikā, kad ticis izdarīts attiecīgais noziedzīgais nodarījums.
12. pants
Nedrīkst patvaļīgi pārkāpt neviena cilvēka privātās dzīves, ģimenes, mājokļa
un korespondences neaizskaramību, ne arī apdraudēt viņa godu un
reputāciju. Katram cilvēkam ir tiesības uz likuma aizsardzību pret šādiem
pārkāpumiem vai apdraudējumiem.
15. pants
1. Katram cilvēkam ir tiesības uz pilsonību.
2. Nevienam cilvēkam nedrīkst patvaļīgi atņemt pilsonību vai liegt tiesības
mainīt pilsonību.
17. pants
1. Katram cilvēkam ir tiesības uz īpašumu, kas var piederēt gan viņam
vienam, gan kopā ar citiem.
2. Nevienam nedrīkst patvaļīgi atņemt viņa īpašumu.
30. pants
Neko šajā deklarācijā nedrīkst interpretēt tādējādi, lai kādai valstij,
personu grupai vai atsevišķām personām būtu tiesības īstenot tādu
darbību vai rīcību, kuras mērķis ir iznīcināt šajā deklarācijā izklāstītās
tiesības un brīvības.
Par policiju
Statuss: spēkā esošs
Publicēts: Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības
Ziņotājs, 31/32, 15.08.1991.; Diena, 126, 05.07.1991I nodaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. pants. Policija
Policija ir apbruņota militarizēta valsts vai pašvaldības institūcija, kuras
pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības,
īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem
prettiesiskiem apdraudējumiem.
5. pants. Policijas darba organizācijas un darbības principi
Policijas darbība tiek organizēta, ievērojot likumību, humānismu, cilvēka
tiesības, sociālo taisnīgumu, atklātumu, vienvadību un balstoties uz
iedzīvotāju palīdzību.
6. pants. Atklātums policijas darbībā
Policijai aizliegts izpaust ziņas, kuras aizskar cilvēku personisko dzīvi, kā arī
fizisko un juridisko personu godu un cieņu, ja šī darbība nenotiek tiesiskās
kārtības nostiprināšanas un izmeklēšanas interesēs.
Civillikums
Pieņemts: 28.01.1937.Stājas spēkā:
01.09.1992.Tēma: CivillikumsPublicēts: Valdības Vēstnesis, 41,
20.02.1937.
Ievads
1. Tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.
25. Šā ievada noteikumi piemērojami, ciktāl starptautiskos līgumos un
konvencijās, kurās piedalās Latvija, nav noteikts citādi.ANO harta.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūti
02.12.2014. 19:09
Es netiecos, nepielietoju pūles, neatbalstu tādu sabiedrisko
apvienību izveidi un darbību, kuru mērķi vai darbības ir vērstas
uz vardarbīgu konstitucionālās sistēmas pamatu mainīšanu un
LATVIJAS REPUBLIKAS integritātes pārkāpšanu, apdraudēt
valsts drošību, radīt bruņotas grupas, rosināt sociālo, rasu,
nacionālo un reliģisko naidu.
Iespējamas kriminālvajāšanas dēļ es zvēru, ka neveikšu darbības,
kuru mērķis ir piespiedu kārtā mainīt konstitucionālās sistēmas
pamatus un pārkāpj LATVIJAS REPUBLIKAS integritāti,
apdraudēt valsts drošību, radīt bruņotas grupas, rosināt sociālo,
rasu, nacionālo un reliģisko naidu.
Diena:
___.___.______
(_____________________________________________________________
_____________________________________________________________
______________) gads
Vieta:
_____________________________________________________________
__________________________________________________________
VTU:
_____________________________________________________________
__________________________________________________________
:AUTOGRĀFS
kopijas AUTORTIESĪBAS / NOTEIKUMS:
